otrdiena, 2012. gada 17. aprīlis

Lieldienu miers

Sveiciens, šoreiz lietains.
Jau kādu laiku līst, kā pa Jāņiem un  ir parasta darba diena pēc Lieldienām.
Attiecībā uz Lieldienām, šis gads bija īpašs ar to, ka  tās svienēju divas reizes un abas reizes ļoti patīkamā gaisotnē, ar kolosālām brokastīm dzīvoklī.
Katoļu/ Luterāņu Lieldienas - Kasias un Ilonas. Kopīgi pabrokastojām. Iepriekšējā dienā nokrāsojām olas, vienkāršas - sīpolu mizās. Es pat Lieldienu rītā piecēlos saullēktu skatīties, pirmo reizi mūžā. Neaizgāju gan meklēt strautu, kurā muti mazgāt. Sauli neredzēju, nav mūsu dzīvokļa logi uz austumu pusi. Bet gaišs sāka kļūt ap 5:40, ap 5:52 rīta putni sāka dziedāt, 6:20 jau bija pavisam gaišs.
6.aprīlī uzrīkojām vakaru Body project dalībniekiem par Lieldienu tēmu. (Body project jeb esi draugs jaunietim ar invaliditāti). Vakars izdevās vienkāršs, rotājumus gan neviens netaisīja :) pat vienkāršie īsti šķita viņiem par grūtu vai arī neierasti viņiem gatavot rotājumus. Patika gan viņiem veidot mazas skulptūras no mīklas. Poļu recepte - milti + sāls vienādā daudzumā + ūdens, lai sanāktu mīkla, konsistencē, no kuras iespējams sagatavot dažādas skulpūriņas. Oriģināli pēc tam tās izcep, bet nav ēdamas, sāls daudzuma dēļ. Jaunieši gan gatavoja tas, kas viņiem patika, maz kas izvērtās par Lieldienu tēmu, bet lai jau..
Visiem bija pārsteigums par mūsu visu trīs valstu tradīcijām, ticējumiem - pilnīgi izbrīnīti. Piemēri, Lieldienu rītā saule šupojas (Latvija, Igaunija), Poļi ēd gabaliņu Lieldienu koka (pūpols), lai būtu visu gadu veseli, ka Latvieši šūpojas, lai odi nekostu un olas ēd ar sāli, lai nemelotu. Pilnīgi nesavienojamas lietas priekš šejieniešiem.
Diemžēl par vietējām tradīcijām - ir/nav, kādas - neko no dalībniekiem neuzzinājām..
Izceptā Lieldienu plātsmaize pēc poļu receptes. Vietējiem šķita par saldu.. khm.. nav saprotama viņu gaume, šķiet viņiem nepatīk tas, kas nav viņu, jo: 1kārt - izmantojām viņu zapti, izvēle - visas ir saldas; 2kārt - viņu tortes šeit ir pat ļoti saldas.


Pareizticīgo Lieldienas - Galinas. Viņa tiešām pacentās, izcepa maizi un kulič (kulich) vienkāršo variantu. (nedaudz informācijas - http://www.russianseason.net/index.php/2010/04/russian-kulich-easter-bread/). Tikām arī pie svaigiem lociņiem, dillēm, tomātiem un gurķiem - nu tik debešķīgi smaržoja viss tas un  garšoja arī. Jā, šeit jau tiekam pie svaigajiem dārzeņiem.
Brokastu galds, ar kulich priekšplānā:


Citādi - Mēģinam katru nedēļu rīkot Filmu vakarus, atsaucība nav īsti liela. Nesaprotam arī, kas vietējiem patīk - šķiet vienkāršas filmas.. Kā arī īsti nevaram uzķert īstos cilvēkus, kuriem būtu interese vairāk par festivālu, ne grāvēju filmām. Pēdējās divas nedēļas nācās atcelt - lietus dēļ, jo filmas rādam zem klajas debess.
Gaidam arī vietējo sūtītās bildes ietvaros "Faces of Podgorica". Jau pāris cilvēku ir atsūtījuši, par to liels prieks. Prieks jo lielāks, ka šis cilvēks atsaucās uz mūsu plakātu, kas izlikts ielās.. Mūsu bosam bija ļoti liela skepse par mūsu iespējām piesaistīt cilvēkus.. ļoti ceram, ka mums izdosies parādīt, ka cilvēki ir ieinteresēti, vajag tikai piedāvāt iespējas.
No iesūtītajām bildēm sagatavosim izstādi, lai visi interesenti var nākt un skatīties, kā tad nu izskatās tā pilsēta iedzīvotāju acīs, kas ir svarīgs :) Man arī tas ļoti interesē, cerams nebūs daudz Millenium tilta bildes.
Plakāts:

Jau esat pamanījuši, ka rakstu mazāk, arī teikt nav tik daudz ko.. Notikumu ritms ir cits, jau pie daudz kā pierasts, nav pārsteigumu, nav jaunu iespaidu..
Tāpēc, necentīšos par visu varu kaut ko uzrakstīt. Ir mierīgs ritms, kaut šorbīd tomēr uzmācas bailes un nedrošība par to, ko darīšu pēc EVS.
Cenšos arī sktīties piedāvājumus Latvijas darba tirgū. Ja kāds ko zina vai pamana interesantu, droši padodat ziņu, izskatīšu piedāvājumus. :)
P.S. Jā, es šeit rakstu, bet es ļoti vēlos arī ko dzirdēt, kā jums tur sokas..  :)