Piezīmes

Piezīmes:

- valoda - Šķiet, esmu atradusi savu mācīšanās stilu, arī iedvesma parādījusies.

            Krievu valodas gramatika un tādējādi arī rakstība ir uzlabojusies. Par to man liels prieks.

            Melnkalniešu valoda - mums ir atradies skolotājs. Students, kas studē melnkalniešu valodu un tieši melknalniešu, nevis serbu. Cerības, ka tomēr šīs valodas pamatus apgūšu. Galvenais pašai arī piestrādāt.

- kurpes - izmisums, pat gatavība par tām iztērēt 80eiro! Izvēle: vai nu papēdis uz vismaz 10cm, derētu dejošanai skatlogos, bet tā nav mana sūtība šeit; vai nu laiviņas, kas manu pēdu padara ļoti vecišķu. Vēl visi veikali nav apstaigāti.. cerams, ko samērīgu atradīšu, neiztērējot visu savu mēneša kabatas naudu.

- filmu vakars ar rokdarbiem - Šobrīd ir bijuši trīs Filmu vakari vienas kafejnīcas dārzā. Tā kā filmas jau mums ir zināmas, mēs sākam domāt, ko to laikā darīt, lai nebūtu laiks izšķiests. Ideja rokdarbu pulciņš. Šaubas vai vietējie pievienotos, bet pašām priekš sevis. Vakardienas pildīju mājas darbu krievu valodā.

Atmiņās atsauca tos laikus, kad draudzene lasīja priekšā grāmatu un es šuvu un klausījos.. :)

- es un klausos mūziku! Tie, kas mani zina, zin, ka īsti mūziku neklausos, īpaši, kad strādāju. Šobrīd ir stadija, kad nu vairs nav kur.. esmu iegādājusies austiņas un noslēdzos savā pasaulē. Šejieniešiem ir ļoti skaļi balss tembri + viņiem patīk sarunāties no kabineta uz kabinetu, nepieceļoties no krēsla..

- ritenis. Šodien - 10km. Prieks, ka ir ritenis, kaut arī nežēlīgi smags. Ja pašā sākumā domāju, ka no tā atteikšos, tad tagad domāju ka nē. Ritenis iegūts no vienas valsts organizācijas, kurai ir to ir trīs. Mērķis - tos dot cilvēkiem par brīvu, lai tie braucot popularizētu riteņbraukšanu Podgoricā.

Ritenis ir tīri šeieniešu garā. Parasts sporta ritenis, kam piemontēta baterija, lādējama uz saules baterijām, un motors, piekūstot, lai ir iespēja to ieslēgt un nemīties. Problēma tāda, ka tas padara riteni ļoti smagu. Šorbīd esmu mazliet pietrejējusies uzstumt to pa ofisa 10 pakāpieniem, bet nevaru iedomātos to stumt uz dzīvokli pa 20 pakāpieniem. Pie tam, neesmu nekāda vājā.. Tad nu braukājos ar riteni pēc darba dienas beigām, izmetu  līkumu, atpūšos un kājām dodos uz dzīvokli. Otra lieta šejieniešu garā - tā baterija sabojājusies un nav salabota, to nevar uzlādēt.. Cerams pa šīm brīvdienām to salabos.

- pavasaris - šeit pilnā sparā notiek pavasara darbi. Cilvēki apkopj savus mazos dārziņus un vīnogulājus. Patīkami skatīties uz to rosību.. pilnīgi sakārojās. Tāpēc man vismaz sīpolloki aug uz palodzes.

 - koks - pamostoties no rītiem vēroju, kā aiz loga kokam lapas plauks. Šķiet pirmo reizi savā mūžā varu atļauties to darīt. :) Sāku sestdien, nedēļas beigās būs pavisam zaļš.

Vārda diena :)

Nedaudz ieskatam..

Svētdien bija vārda diena. Pavadīju vienatnē dienu, kaut bija plānots visiem EVSniekiem kopā.

Sestdien bijām izbraukumā uz netālo pilsētu Danilovgradu. Maza jauka pilsētiņa http://danilovgrad.me/files/turizam.htm, laiks kolosāls. Pikniks pie Zetas upes.

Pīlsētas kapsētā tika satikts suņuks. Cik sapratām no apkārtējiem, ka nevienam nepieder. Ieraudzījām ari viņam mammu, pēc nostāstiem, esot vēl kādi pieci kucēni kaut kur. Gan mamma, gan mazais izskatījās labi, šķiet, ka diemžēl suņu mamma "izlikta" no dzīves vietas īsi pirms mazos laidusi pasaulē. 

Dzima plāns, ka nepieciešams visus viņus nogādāt patversmē Podgoricā. Tas plāns tika plānots uz svētdienu, manu vārda dienu. Tā kā vēl bija jāsazinās ar patversmē strādājušiem brīvprātīgajiem, jānoorganizē transports, sapratu, ka mans plāns ar došanos pie jūras nav realizējams. Secināju, ka suņuku nogādāšana labākā vietā ir primāra lieta. Tad nu es svētdien mierīgi devos pastaigā viena pati. Izrādās pārējie ir bijuši ļoti samulsuši un nesapratuši, ko es plānoju. Man atkals viss bija skaids - es biju savus plānus mainījusi (jūru pret pastaigu vienatnē), bet pārējos nebiju iepazīstinājusi ar to plānu. Tad nu nedaudz jūtos vainīga un ceru uz pikniku šajā nedēļā kādā vakarā pie Morača upes. :)

P.S. Svētdien suņuki tika atrasti un nogādāti patversmē - mamma ar septiņiem mazuļiem. Galvenie organizatori tam visam Kasia ar Jurai. 

Mazliet vēl padalīšos ar to, kas piefiksēts.

Personīgie fakti:

- Jau kādu laiku atpakaļ piefiksēju, ka vairs neredzu atkritumus uz ielām, kā sākumā. Jau tik ļoti pierasts un aprasts, ka pilnīga norma.

- Ja EVS pirmajos mēnešos mans vārds bija "Awful", tad tagad "I don`t care". Izskatās, ka pie daudz kā esmu pieradusi un tiešām daudz kas mani vairs neuztrauc. Diemžēl tas atsaucas uz maniem darbiem.. tas ko nedaudz daru, arī priekš sevis, ir ar kļūdām.. Jāsaņemas..\

MNE fakti:
- Sports: Saprotu, ka pirmajā vietā futbols; nesaprotu kā īsti tiek dalīta otrā/ trešā vieta - basketbols/ ūdens polo.

Ūdens polo - Eiropas čempionātā, 2012.gadā, MNE ieguva sudraba medaļu. Pierādījums, tabula pašā lapas apakšā http://www.ecwaterpolo2012.com/tournament/competitio/
Tennis - fano par Novak Djokovic. Pārstāv Serbiju, bet dzimtas saknes pa viena vecāka līniju esot no Melnkalnes.
Sports ir ļoti populārs, un vēl populārāku to padara - likmju likšana. Spēļu zāles te nav tik daudz, cik šo bukmeikaru iestādījumu.
- Mašīnas: Balkānos ir parasts, ka pēc mašīnas numura noteiksi no kuras pilsētas esi atbraucis, t.i., mašīna reģistrēta. PG - Podgorica, KO-Kotor utt. - štopētājiem varētu palīdzēt saprast, kur mašīna dodas..
- Daudzdzīvokļu mājas: Mājām nav numerācijas, numurēti tiek "podjezdi". Arī dzīvokļiem numuru nav, jāiztiek ar dzīvokļa saimnieka vārdu un uzvārdu. Protams vārda esamība vēl nenozīmē, ka attiecīgais cilvēks arī dzīvo šobrīd tajā dzīvoklī.
- Sabiedriskais transports: Minēju jau intresanto sistēmu ar autobusu stacijām un barjerām. Šeit autobusu stacijas pilsētās izmanto tikai starp(lielo)pilsētu pārvadātāji. Podgoricas autoosta skaitās starptautiskā autoosta. Tad nu starp mazākām pilsētām un ciemiem tiek izmantoti lielākoties mirko autobusi. Būtībā mūsu pašu Rīgas mikriņu sistēma. Galvenais zināt pa kādām ceļu mikriņš dodas un aptuvenus laikus. Stāvi ceļa malā un tiks piestāts, tāpat arī izlaižot. Sapratāt - ir tikai gala pieturas, visā pārējā ceļa posmā "pietura pēc pieprasījuma".
Biļetes: Ja ir iespēja - izmantojiet šos mikro autobusus. Tie ir lētāki un neattiet no autoostām. Autoostā jāmaksā par izsniegto žetonu un sēdvietas rezervāciju.
Maksāšanas kārtība autobusos, ja iekāpjat kaut kur pa vidu: Lielajos parasti ir kasieris, kas pienāks pats klāt un iekasēs biļetes naudu, tas var notikt laika intervālā no Uzreiz līdz pat Pusstundai pēc iekāpšanas. Mikro autobusos parasti cilvēki maksā izkāpjot, retāk iekāpjot. Cena tajos saprotu ir vienāda neatkarīgi no iekāpšanas vietas.

P.S. Pārdomu jautājums par brīvprātīgo darbu. - Vai darbs, kas atbilst brīvprātīgā darba definīcijai, bet ir veikts, jo nespēj atteikt un pateikt "Nē", ir brīvprātīgais darbs?

P.S.2. Šobrīd (plkst. ~16.00) pilsētā ir + 25C. Neesmu gatava šādam karstumam - jāiet iepirkties :) Bet, patīkamajam laikam par godu, šovakar baudīsim nelielu pikniku pie Moračas upes.

Lai sākas pavasaris arī LV!

Dažas jaunas piefiksētas lietas

         Sveiciens!
         Sākšu ar to, ka pagājušo piektdien, 9.martā, bija pirmais mūsu organizētais (es vairāk kā piedeva, aktīvākie organizētāji citi) filmas vakars. Filma Suicide room http://www.imdb.com/title/tt1808454/

Kā jau pirmajā reizē, cilvēku nebija īsti daudz - padsmit. Šķiet, ka diemžēl lielākā daļa nesaprata par ko ir filma. Iespējams tāpēc, ka par daudz salikts vienā filmā, iespējams arī tāpēc, ka neviena no filmā attainotajām lietām, nav īsti aktuāla šeit. Tas tā, mēģināsim ar citām filmām iekarot vietējo interesi.

Tajā vakarā bijām arī izgājuši ielās. Secinājums - iespējams tāpēc, ka piektdienas vakars, bāri/ kafejnīcas tika slēgtas pulkstens trijos no rīta. Kā iesptājās trīs, izskanēja dziesmas pēdējie akordi, iestājās klusums, tika ieslēgta gaisma, DJ somu plecos un prom, un visi viesi ārā no tusiņu vietas. Ko darīt, devāmies proma arī mēs. Sapratām ka citās vietās tā pati situācija, jo uz ielas te pēkšņi daudz jauniešu. Laikam viņiem tāda tradīcija.

          Vakar vakarā devāmies uz mūsu darbu vadītājas dzimšanas dienas ballīti. Dzimšanas diena tika svinēta kafejnīcā. Viesi sēdēja un runāja pa maziem bariņiem, pazīstamie kopā. Bija neliela ieēšana, vīna/ alus malkošana, bet tā sēdēšana. Pati gavļniece piegāja parunājās ar viesiem un tas arī viss. Tika nopūsta svece tortē, netika nekāds kopējs apsveikums dziedāts/ skandēts.. vispār dīvaini. Pasēdēšana kafejnīcā pa draugu bariņiem.. Tā kā neesmu bijusi uz citām dzimšanas dienas svinībām, tad nu grūti teikt, ka tā būtu tāda liela parādība. Bet svinēt pasākumus kafejnīcās tas ir pabieži, vismaz no nostāstiem, kur un kā, kas svinēts.

         Šonakt bija pārdzīvojums. Ap plkst.: 2 naktī, mūs pamodināji skaļi un spēcīgi sitieni pie durvīm, ar prasību atvērt durvis. Tika klapēts un zvanīts arī pie kaimiņu durvīm. Labi, ka paspēju pa "actiņu" ieraudzīt, ka kāpņu telpā ir seši spēcīgi vīrieši, un durvis vaļā vērt nesteidzāmies. Pēc tam viņi pat paspēja nosegt "actiņu", lai nevarētu redzēt, kas ir atnākuši. Kamēr tomēr meklējām atslēgu, kaimiņiene atvēra durvis un laikam jau viņiem paskaidroja, ka mūsu dzīvoklī esam ārzemnieces. Viņi arī beigās savu prasību atvērt durvis pavadīja ar skaidrojumu "Atveriet, policija!". Viņi iegāja pie kaimiņiem, nezinam vai tika sasniegts ierašanās mērķis, bet prom aizgāja arī tikai seši cilvēki. Mans miegs bija iztraucēts, tāpēc jūtos šobrīd neizgulējusies.

         Tā mums šeit ir pavasaris, bet jau kuro dienu spēcīgs vējš. Vispār, šeit neesmu jutusi normālu patīkamu vēju, ja ir - tad spēcīgs. Šobrīd: vējš 11.8 m/s no ziemeļiem, temperatūra 12C.

         Lai pavasarīga nedēļa!

Pavasaris

Sveiciens visām sekotajām 8.martā!

         It kā šo dienu šeit aktīvi nesvin, vismaz pagaidām darbā no vīriešu kārtas pārstāvjiem neesam saņēmušas apsveikumus. Bet pašas ar mūsu vienīgo EVS puisieti jau vakar uzcepām torti un šodien svinēsim svētkus.

Tomēr ir, kas svin šos svētkus, puķu tirgotāji ir sasparojušies un netālais tirgus laukums ir pilns tirgotājiem un ziediem.

Citādi par to, kas ir noticies šajā īsajā laikā.

         Ir sācies pavasaris, šeit līdz pat + 17C, kolosāli. Tad nu jau sāk briest plāni brīvdienām - galvenais nepavadīt tās telpās.

         Pagājušo sestdien tikām uzaicināti uz vietējo pikniku. Pavadījām jauku dienu, ne par ko nebija jādomā - visu bija sarūpējuši vietējie draugi. Pirmo reizi tik laiski nosēdēju piecas stundas un baudīju to, ka viss tiek pasniegts burtiksi uz paplātes :)

        Pēc piknika cepām torti, jo nākamajā dienā bija paredzēts doties uz Herceg Novi pārstāvēt organizāciju pasākumā  - torte bērnu nama bērniem. Organizāciju pārstāvēju es un Juraj.

Svētdien pilsētā ieradāmies agrāk, lai varētu arī pabaudīt pavasari piejūras pilsētā.

         Toršu pasākums sākās plkst:15:00, ieradāmies pusstundu pirms oficiālā sākuma. Nāca daudz cilvēku ar tortēm, šķiet bija ap 70 dažāda izmēra tortēm, gan no NVO, gan pašvaldībām, gan privātām personām. Bērnu namā teica, ka esot ap 100 bērniem, vecumā, ko redzēju, no 2 līdz 16 gadiem.

         Nesapratu gan šī pasākuma tādu īsto labumu, jo diemžēl oficiāli tika tikai runāts 10 minūtes, nekādu priekšnesumu, ne no bērnu puses, ne viesu. Diemžēl sajūta bija vairāk par to, kā parādīt sevi TV kamerām vai parunāt radio. Tā kā mēs bijām vienīgie ārzemnieki, tad nu tikām arī nointervēti - pareklamējām ZID un EVS. Ap četriem, pēc vienas kūkas gabala notiesāšanas, devāmies prom.

          Ieskats toršu klāstā zemāk. Tā, kurai ar putukrēkjumu uzraksts ZID, ir mūsējā. Ja godīgi, pirmā pusminūte, bija šoks par mūsu necilo tortīti pārējo vidū. Pēc tam jau nomierinājos. Es paskatījos, ka daudzas bija izteikti zilas,rozā un pretīgi šķebinošo mākslīgo putukrējumu, vai iederētos kāzu svinībās, tad nomierinājos - mēs centāmies :) Tikai no pāris tortēm varēja redzēt, ka pašceptas, nevis pasūtītas vietējā ceptuvē vai pirktas tajās. Vismaz vienādās tortu kastes liecināja par vienas ceptuves peļņu. Salīdzināju ar mūsu kasti, kas bija taisīta no papīra kastu iepakojuma.. njā... :D

         Mazs sarkasms man ir par to pasākumu. Lai jau.. Nabaga bērni.. tās visas tortes noēst pāris dienās.. jūtu līdzi.. Kaut man jau šķiet, ka tie bērni vairāk ilgojās pēc sarunām un kontaktēšanos ar viesiem. Daži lipa klāt viesu un vēlējās runāties. Varēju būt uz pusi mazāk toršu, bet kāds kopīgs pasākums, rotaļas - nekā. Nē, bija gan nedaudz, kamēr viesi nesa tortes, tikai bērnu nama bērni un jaunieši dejoja pie turbo folka blakus telpā.. vai tiešām nebija bērnu mūzikas?!

          P.S. Izskatās, ka pametīšu serbu valodas apguvi. Sāku pievērsties krievu valodas rakstības pilnveidei ar Galinas palīdzību. Vismaz uzlabošu krievu valodas rakstības prasmes. (dīvaini to teikt pēc referenduma.. vai arī nav dīvaini..)

          Vispār, mani šeit nokaitināja viens vietējais. Nu izcēlās ar to, ka saprata, ka Baltijas valstīs nav krievu valoda un katrai valstij ir sava dažādā valoda - tas bija pozitīvi, man nekas nav pretī. Bet uz manu atbildi, ka zinu krievu valodu, bet tā nav mana dzimtā valoda, izteica kometnāru "bet tev īsti nepatīk runāt krievu valodā.. Es cenšos satiktajiem baltiešiem skaidrot, ka krievu valoda ir vēl viena valoda, ka valodas zināšanas tikai pilnveido cilvēku.." Es piekrītu tam, bet man šķiet, ka viņi nesaprot galveno, ka mums nav  problēmas ar krievu valodas zināšanām, bet daudziem krievu valodā runājošajiem ir problēmas ar tās valsts valodas apguvi, kurā viņi patstāvīgi dzīvo. Pēc šādiem komentāriem es kļūstu neiecietīgāka pret krievu valodā runājošiem cilvēkiem, kaut pirms tam nebiju tik negatīvi noskaņota.