Pavasaris

Sveiciens visām sekotajām 8.martā!

         It kā šo dienu šeit aktīvi nesvin, vismaz pagaidām darbā no vīriešu kārtas pārstāvjiem neesam saņēmušas apsveikumus. Bet pašas ar mūsu vienīgo EVS puisieti jau vakar uzcepām torti un šodien svinēsim svētkus.

Tomēr ir, kas svin šos svētkus, puķu tirgotāji ir sasparojušies un netālais tirgus laukums ir pilns tirgotājiem un ziediem.

Citādi par to, kas ir noticies šajā īsajā laikā.

         Ir sācies pavasaris, šeit līdz pat + 17C, kolosāli. Tad nu jau sāk briest plāni brīvdienām - galvenais nepavadīt tās telpās.

         Pagājušo sestdien tikām uzaicināti uz vietējo pikniku. Pavadījām jauku dienu, ne par ko nebija jādomā - visu bija sarūpējuši vietējie draugi. Pirmo reizi tik laiski nosēdēju piecas stundas un baudīju to, ka viss tiek pasniegts burtiksi uz paplātes :)

        Pēc piknika cepām torti, jo nākamajā dienā bija paredzēts doties uz Herceg Novi pārstāvēt organizāciju pasākumā  - torte bērnu nama bērniem. Organizāciju pārstāvēju es un Juraj.

Svētdien pilsētā ieradāmies agrāk, lai varētu arī pabaudīt pavasari piejūras pilsētā.

         Toršu pasākums sākās plkst:15:00, ieradāmies pusstundu pirms oficiālā sākuma. Nāca daudz cilvēku ar tortēm, šķiet bija ap 70 dažāda izmēra tortēm, gan no NVO, gan pašvaldībām, gan privātām personām. Bērnu namā teica, ka esot ap 100 bērniem, vecumā, ko redzēju, no 2 līdz 16 gadiem.

         Nesapratu gan šī pasākuma tādu īsto labumu, jo diemžēl oficiāli tika tikai runāts 10 minūtes, nekādu priekšnesumu, ne no bērnu puses, ne viesu. Diemžēl sajūta bija vairāk par to, kā parādīt sevi TV kamerām vai parunāt radio. Tā kā mēs bijām vienīgie ārzemnieki, tad nu tikām arī nointervēti - pareklamējām ZID un EVS. Ap četriem, pēc vienas kūkas gabala notiesāšanas, devāmies prom.

          Ieskats toršu klāstā zemāk. Tā, kurai ar putukrēkjumu uzraksts ZID, ir mūsējā. Ja godīgi, pirmā pusminūte, bija šoks par mūsu necilo tortīti pārējo vidū. Pēc tam jau nomierinājos. Es paskatījos, ka daudzas bija izteikti zilas,rozā un pretīgi šķebinošo mākslīgo putukrējumu, vai iederētos kāzu svinībās, tad nomierinājos - mēs centāmies :) Tikai no pāris tortēm varēja redzēt, ka pašceptas, nevis pasūtītas vietējā ceptuvē vai pirktas tajās. Vismaz vienādās tortu kastes liecināja par vienas ceptuves peļņu. Salīdzināju ar mūsu kasti, kas bija taisīta no papīra kastu iepakojuma.. njā... :D

         Mazs sarkasms man ir par to pasākumu. Lai jau.. Nabaga bērni.. tās visas tortes noēst pāris dienās.. jūtu līdzi.. Kaut man jau šķiet, ka tie bērni vairāk ilgojās pēc sarunām un kontaktēšanos ar viesiem. Daži lipa klāt viesu un vēlējās runāties. Varēju būt uz pusi mazāk toršu, bet kāds kopīgs pasākums, rotaļas - nekā. Nē, bija gan nedaudz, kamēr viesi nesa tortes, tikai bērnu nama bērni un jaunieši dejoja pie turbo folka blakus telpā.. vai tiešām nebija bērnu mūzikas?!

          P.S. Izskatās, ka pametīšu serbu valodas apguvi. Sāku pievērsties krievu valodas rakstības pilnveidei ar Galinas palīdzību. Vismaz uzlabošu krievu valodas rakstības prasmes. (dīvaini to teikt pēc referenduma.. vai arī nav dīvaini..)

          Vispār, mani šeit nokaitināja viens vietējais. Nu izcēlās ar to, ka saprata, ka Baltijas valstīs nav krievu valoda un katrai valstij ir sava dažādā valoda - tas bija pozitīvi, man nekas nav pretī. Bet uz manu atbildi, ka zinu krievu valodu, bet tā nav mana dzimtā valoda, izteica kometnāru "bet tev īsti nepatīk runāt krievu valodā.. Es cenšos satiktajiem baltiešiem skaidrot, ka krievu valoda ir vēl viena valoda, ka valodas zināšanas tikai pilnveido cilvēku.." Es piekrītu tam, bet man šķiet, ka viņi nesaprot galveno, ka mums nav  problēmas ar krievu valodas zināšanām, bet daudziem krievu valodā runājošajiem ir problēmas ar tās valsts valodas apguvi, kurā viņi patstāvīgi dzīvo. Pēc šādiem komentāriem es kļūstu neiecietīgāka pret krievu valodā runājošiem cilvēkiem, kaut pirms tam nebiju tik negatīvi noskaņota.