Atgriešanās

Sveiciens visiem!

Esmu atgriezusies Podgoricā un ceļojums noritēja veiksmigi.
20.februāra pusnakts - Belgrada (ar lidmašīnu)
21.februāra vakars - Bijelo Polje (ar vilcienu)
22.februāris - Podgorica (ar autobusu)

        Prieks bija paciemoties Latvijā un satikt draugus, radus, kolēģus. :) Izbaudīt atvaļinājumu tieši mana brīvprātīgā darba viducī.

        Izrādās mans brauciens uz Latviju ir izvērties tieši tik labā laikā, ka mani var uzskatīt par veiksminieci. Uz Latviju tieši aizbraucu, kad tur beidzies lielais aukstuma periods un Melnkalnē tieši sācies lielais sniega un aukstuma periods.

        Pašā manu brīvienu sākumā saņēmu ziņu, ka manas meitenes ir iestrēgušas Bijelo Polje (Melnkalnes ziemeļu pilsētā, netālo no robežas ar Serbiju). Viņas devās no Belgradas uz Podgoricu no apmācībām, kurās mēs visas piedalījāmies. Viņas šajā pilsētā iestrēga uz veselām 10 dienām. Tad nu viņas Podgoricā atgriezās tikai 2 dienas pirms manis. Piedzīvojums!

         Sniega Melnkalnā esot bijis pāri pārēm, ļoti daudz, ka bija izsludināta ārkārtas situācija. Uz vairākām dienām ceļi slēgti visā valstī. Arī Podgoricā, kurā parasti sniegs labi ja divas dienas, jau kopumā gandrīz mēnesi ir. Šobrīd siltā saule to kausē, labi, ka saule arī ātri izžāvē ceļus, citādi būtu plūdi. Moračā arī ūdens daudz satecējis.

         Tad kad es atgriezos uz šejieni, vilciena, uz Podgoricu, gala pietura bija Bijelo Polje. Pēdējais autobus tajā vakarā uz Podgoricu bija nokavēts. Ceļš uz galvaspislētu slēgts no vakara septiņiem līdz rīta arī pamēram septiņiem. Tad nu es arī izbaudīju vienu nakti Bijelo Polje. Bet tā bija tikai viena nakts un nākamā rītā ar pirmo autobusu devāmies uz Podgoricu.

         Nezinu, kāda situāciju tur ir šobrīd, bet sniegs kūst.. uz pavasari būs jau labāk. Grūti gan tagad pierast pie tā, ka pa dienu biezajā ziemas jakā karsti, bet pēc saules norietēšanas, bez jakas būtu auksti.

Gaidām pavasari!