Dažas jaunas lietas, kas piefiksētas

        Jauktā secībā nedaudz no tā, ko  vēl esmu piefiksējusi šeit. Dažas interesantākas, dažas ne tik ļoti, bet fakti, bet vairāk, kas lielākoties nav novērotas LV.
- košļājāmās gumijas. Tās tiek košļātas šķiet normālā daudzumā, bet īpaši uzkrītoši šķiet burbuļu pūšana un pēc iespējas skaļāka tā saspridzināšana. To visvairāk novēroju meiteņu, pat sieviešu gados ziņā. Diezgan kaitinoša padarīšana, īpaši, ja to dara vairākas būtnes reizē.
- sasveicinoties tiek dotas bučas. Vairāk jau saskaršanās ar vaigiem un šmaukstināšana gaisā - 3x. To dara arī vīrieši savā starpā.

- tas kas LV ir pirmais stāvs, tas šeit nultais. Ir sanākuši pārpratumi.

- norēķinoties mazākā naudas vienība ir 5 centi. Šeit nepastāv ķēpāšanās ar sīkākām centu monētām. Tas nekas, ka cenas tiek norādītas arī, piemēram, 5,68 Euro. Tiek piemērota vienkārša apaļošana un citu reizi vienkārši spiests esi samaksāt vairāk, citu reizi mazāk, līdz pat 4 centiem. Tādiem sīkumiem netiek pievērsta uzmanība. Tas man lika atcerēties LV parunu "Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi".

- uzstāšanās bieži vien tiek sākta ar vārdiem "pirms es sāku, es gribētu pateikt". Uz šo niansi norādīja citu Balkānu valstu pārstāvji, kā Melnkalnes, īpaši sieviešu kārtas, pārstāvju īpatnību uzsākot kādu runu/ semināru.

- vēl viena  lieta par uzstāšanos. Neatkarīgi no runātāja dzimuma vai amata, runa tiek lasīta no papīra. Nereti runa tiek izvilkta no kabatas un papīrs ir ļoti saburzīts. To esmu novērojusi kultūras pārstāvju runās, politiķu runāts, piketos.

- zābaki. Šeit pirmo reizi redzēju ziemas zābakus, kuriem stumbls ir kā ziemas/ rudens zābakiem, bet pēdas daļa ir kā gumijnieki. Tiešām praktiski šiem laika apstākļiem, jo bieži nesaprotu ko apaut, gumijas, rudens vai ziemas zābakus.

- diezgan konservatīvi pēc dabas. Ne tikai ēdienā - nevēlas mainīt savus paradumus. Lielākoties negaršo citu nacionālie ēdieni, īpaši ar dažādu garšvielu maisījumu. (visprecīzākais piemērs - piparkūkas, tās viņiem šķiet tik dīvainas un nepieņemamas). Kā arī sadzīvē - brīžiem šķiet, ka cilvēki ir ar dažādām lietām neapmierināti, bet īpaši nevēlas neko mainīt, jo tad ir jāmaina arī citas lietas, jāatsakās no ierastā. Varbūt šis nav tik patiesi, kā par ēdienu, bet brīžiem šķiet, ka nekas netiek darīts, jo labāk, lai ir zināms ļaunums, nekā atteikšanās no ierastā ikdienas ritma.

- vilcienos, ne autobusos, tiek cienāti kaimiņi, piemēram, šokolāde, kūkas gabals. Īpaši šī tradīcija tiekot ievērota kupejās.

- ciemojoties netiek vilktas nost kurpes. Meitene no Serbijas dalījās pieredzē par savu EVS Polijā. Viņai šķita dīvani, ka poļi ir pieklājīgi un nevēlas pielāčot māju, kurā viesojas. Īpaši viņa uzsvēra to kā dīvanu pieklājību, jo tusiņu laikā diezgan bieži, lai neteiktu vienmēr, tiek nolietas un piegružotas grīdas un tad visi pieklājīgi ar zeķēm izmīda to visu lipīgo ķēpu pa visu dzīvokli/ māju.

- iepazīšanās bārā. Kā galvenie jautājumi iepazīstoties ar meitenei ir "Cik tev gadu?" un "Vai tev ir draugs/ vīrs?". Pat ne "Kā tevi sauc?" Ja uz minētajiem anketas jautājiem ir saņemtas puisim patīkamas atbildes, saruna tiek risināta tālāk. Ja neatbilsti, tad viss.. tiek meklēta cita kandidatūra, pēc pieklājīgas atvadīšanās. Tas protams nav vienmēr, bet ir dzirdēts.
- ticība. Tiešām ļoti svarīgs jautājums. Lai arī daudz tiek uzsvērts, ka pats stāstītājs ir ateists, tomēr to pateikt ir diezgan svarīgi. Diezgan bieži sanāk sarunas par ticību, pat īsti nesaprotu kāpēc un kā tās sarunas sākas.  Sava EVS sākumā neapdomīgi pateicu, ka drīzāk esmu pagāns nevis ateiste, kas bija domāts vairāk kā joks, bet nē, tas tiek vēl jo projām uztverts ļoti nopietni. Tad nu ir brīži, kad man ir jāstāsta par savu ticību.. Nācās nedaudz palasīt, lai galīgā muļķe nebūtu.. Iegrābos!

P.S. Es atvainojos, ja esmu atkārtojusies kādā punktā, mazliet jau ir piemirsies, kas ir stāstīts, kas nē.