Nobeigums

Kaut kā šodien uznāca vēlme atvadīties. Atvadīties no šī bloga un no EBD. Domāju, ka vairs neko šeit nepublicēšu, ja vien kāda tiešām spilgta atklāsme neradīsies. Esmu nogurusi, arī vairs nav entuziasma, tāpēc veikt ierakstus tikai rakstīšanas pēc vairs nevēlos, nav vairs spēka piešķirt notiekošajam šeit nelielu atrakstīvisma devu. 

Ir 1.jūnijs un sācies mans pēdējais EVS mēnesis. Jau domās atvados no šejienes, arī no mantām, lietām, grāmatām, kuras diemžēl šeit būs jāatstāj, ierobežotā bagāžas smaguma limita dēļ. Bet tas būtu mazākais. Man vienkārši ir nepieciešams šis laiks mierīgai apdomāšanai, kas tad īsiti ir noticies un piedzīvots tieši Melnkalnē. 

Šobrīd ir spēcīgs izjūtu mikslis, kas ir sajaucies tā, ka nevaru pat brīžiem saprast, kas tieši ir tas kas nosaka manu noskaņojumu - skumjas, prieks, dusmas, nesaprašana, bailes, nesaprašana, apjukums, zaudējuma vai ieguvuma sajūta..

Es atļaušos pamazām pabeigt savu EBD pirms tā faktiskām beigām, kaut, diemžēl, uzskatu, ka man, kā brīvrprātīgai, EBD nemaz nebija sācies.

Kā EBD projekts, tieši man, pārāk skaisti uzrakstīts bija, diemžēl.. realitāte atšķiras no papīra. Man netika pati sliktākā organizācija un projekts, bet vilšanās sajūta ir, īpaši par to, ka biju cerējusi, ka būs iespēja vairāk pielietot savas zināšanas un iemaņas, savā brīvprātīgā misijā..

Kā programma EBD, šī iespēja ir brīnišķīga un neatkārtojam, man tieši personiskā līmenī. Šobrīd vēl neredzu un nejūtu, kā šīs personiskais ieguvums atainosies manā profesinoālajā dzīvē, bet nākotnē noteikti to izjutīšu.

Tad nu tāpēc, saku atā, jums, kas sekoja līdzi maniem piedzīvojumiem un atklāsmēm. Paldies, jo īpaši par atpakaļ saiti, ko saņēmu, sajutu jūsu atbalstu.

Noteikti uz tikšanos Latvijā!

Lai visiem izdevusies vasara :)

Ilona

P.S. Jūlija sākumā būšu sasniedzama arī pa telefonu, būs atpakaļ mans veicais telefona numurs.