Adventes laiks

       Ir otrā Advente. Šeit lietaina rudens diena, nevaru to nosaukt citādi, kā rudens dienu!

Šodien (5.decembrī) ir Starptautiskā brīvprātīgā darba diena. Tad nu šovakar būs pasākums šai dienai veltīts, ko organizē mana organizācija. Tad jau redzēs, kā izdosies..

      Šai dienai par godu ir sarosijušies arī žurnālisti un es pat pasēju sniegt interviju šorīt pa telefonu vienai radio stacijai. Tādas dusmas!!! Piecu minūšu laikā jāsaprot, ko pastāstīt par brīvprātīgā darba kultūru savā valstī. Nu labu, kaut ko izdomāju, bet viens no pirmajiem jautājumiem "Cik cilvēki ir iesaistīti brīvprātīgajā darbā?" Es tā arī pateicu, ka nevaru patiekt, jo neesmu skatījusi statistiku.. Tik stulba sajūta, kad nevari atbildēt uz jautājumu un jāsaka "nezinu", kaut atbilde ir sniedzama, ir tikai jāpameklē informācija. Un neviens jau nezinās, ka atbildes bija jāsagatavo 5 minūtēs.. Kaut man par iepriecinājumu, šķiet arī intervētājs nebija apmierināts ar interviju :D Lai viņam tiek slikts raidījums, ja nejēdz noorganizēt normālu interviju. Tas nav novēlējums, tas ir konstatējums!

        Šajā sakarā vēlos arī pieminēt, ka RTCG televīzijas uzņemto raidījumu par ADP-Zid, ko tas dara un ko mēs darām, mēs neredzējām. Kolēģi teica, ka bijis briesmīgs.. tieši satura ziņā, montētāji ir visu smuki un atraktīvi samontējuši, bet ne tajā secībā kā vajadzētu un pilnīgi tēmas sajauktas, tādējādi nezinātāji tā arī nseaprata noteikti par ko tiek runāts. Kā arī mēs esam rādītas, bet mums "pa virsu" runāja Ana, t.i., it kā tulkojums :D Tad nu domājam, ka labi, ka neredzējām sevi, kaut būtu labi pasmieties.. diemžēl šī televīzija ierakstu mums nedos. :(

        Brīvdienas. Sestdienas priekšpusdiena bija pasakaini silta. Biju izgājusi garā pastaigā, lai nosūtītu vēstules, iepirktos un parkā savāktu materiālus Adventes vainagam. Pastaigas laikā bija pat ļoti karsti, ka apsvēru domu pat to pašu plāno pavasara jaku novilkt, laikam jau palutināja ar silto laiku vēl pēdējo reizi, jo pēcpusdienā jau krita pirmās lietus lāses, kas šobrīd ir pārvērtušas dienu lietainu.

         Manis taisītais Adventes vainags. Kārtīgas sveces vēl tikai jāiegādājas.

        Tā kā rudens laiks mani vienmēr ir vilcis uz mājās sēdēšanu, tad arī šobrīd pasākumus aktīvi neapmeklēju arī šeit. Pagājušajā nedēļā vienīgi biju vienīgi uz Polijas Vēstniecības organizēto pasākumu 30.novembrī. Ņemot vērā citu vēstniecību organizētos pasākumus, šis ne ar ko īsti neatšķīrās, bija tautiskās dejas un mūzika. Tā kā dejas un dziesmas bija jestras publikai patika. Arī tērpi bija koši un tika mainīti ik pēc dejas.

         Pēc pasākuma mājās nedaudz pazīlējām, kā jau piedienas Andreju dienai. Andrejki tiek svinēti arī Polijā. Šī salīdzināšana gan man lika apjaust to, ka Latvijā šo dienu svinējām tikai skolas laikā un tad ne vienmēr. Vai vispār to kāds svin un atceras? Varbūt, ka Polijā arī to svin tikai tāpēc, ka šeit esmu kopā ar aktīvu polieti, kurai vienkārši patīk izdarības un aktīvi pasākumi.

           Tā kā nekā jauna īsti nav, arī notikumu nekādu īsti, nolēmu šo to uzrakstīt par māju, kurā dzīvojam. Mūsu māja ir pašā rajona Zabjelo (tā arī īsti nav jausmas, ko nosaukums nozīmē) sākumā. 

        Dzīvojam nelielā dzīvojamā mājā, tai ir divi stāvi, katrā pa 5 dzīvokļiem. Kaimiņus daudz neesmu satikusi, droši vien mūsu dienas ritmi pilnīgi atšķiras, bet uzrakstīšu, kas nu piefiksēts.

        Šī ir mūsu kāpņu telpa.

Par puķēm īsti neesmu pārliecināta, kur no kaimiņu kundzēm par tām rūpējas, jo esmu redzējusi tikai pašas kundzes, bet ne nekad to, ka kāda rūpētos par tām. Tikai redzēts, ka kāpņu telpa nedaudz pludo no tā, ka ūdens pārgājis pāri puķu traukiem.

Brīnums vēl (man vismaz nav zināms), ka kāda puķe būtu apgāzta ejot caur tumšo gaiteni. Jā vakaros nav gaisma. Pie mūsu durvīm takā būtu spuldzīte, tikai jānomaina.. bet esam pārāk slinkas.. vai kā J pagaidām iztiekam.

Ir viena kundze, kas izvingrina kājas un pastaigājas ar kruķiem pa gaiteni šurpu turpu. Viņu visbiežāk sastopu.

Man aiz sienas dzīvoklī dzīvo ģimene ar bērnu, puiku. Gandrīz katru vakaru no apmēram astoņiem līdz deviņiem bērns raud. To laikam liek gulēt. Arī kaimiņu sarunas mēdzu dzirdēt, jo sienas plānas. Bet citādi kaimiņi netraucē pēc deviņiem vakarā, pašiem laikam arī negribas bērnu pamodināt.

Citus kaimiņus no sava stāva neesmu ievērojusi. No pirmā stāva arī maz.. Tikai piefiksējusi, ka viens dzīvoklis ir neapdzīvots, rēķini durvju šķirbā ilgi stāv nepaņemti. Neapdzīvotajam dzīvoklim kaimiņos dzīvo vienīgā ģimene, kurai redzu, ka sarūpējusi malku ziemai. Viss balkons un zem balkona piekrauts ar malkas pagalēm. Pārējos dzīvokļos laikam, kā mēs, iztiks tikai ar sildītājiem. Jā un vismaz pāris reizes nedēļā ir elektrības pārslodze dzīvoklī un nākas mums kāpt uz pirmo stāvu pārbaudīt korķus.. labi, ka tas ātri izdarāms J

Vēl, tas gan vasarā bija, pirmajā stāvā dzīvo pāris tā ap 50 gadiem vecs. Atcerējos, kā sieva  vasarā uz balkona tīrīja zivi vakariņām un vīrs smēķēja.

Tā tiešām maz kaimiņus redzu, bet gadās, ka ir iespēja „netīši” nedaudz ieskatīties dzīvokļos un to iekārtojumos, jo durvis tiek atstātas pavērtas vaļā. Īpaši vasarā tas bija vai arī tagad, kad kaut kas piededzis vai kāpostu zupa vārīta.

Pasta kastes šajā mājā neeksistē, nezinu kā viņi saņem pastu. Komunālie rēķini, vai nu tiek nolikti uz kājslauķa pie durvīm, vai iesprausti durvju spraugā, vai vienkārši pirmajā stāvā uz kāpņu margām kaudzē nolikti, tad nu katrs meklē savu, biežāk rēķins gan atrodams kaut kur uz kāpnēm.

Mēs pastu saņemam uz organizācijas adresi, tā drošāk, ka tiešām saņemsim, jo uz mūsu dzīvokļa durvīm jau neliksim zīmītes ar mūsu vārdiem.

Citādi, tiešām mierīgi kaimiņi, sūdzēties nevar.

        P.S. Pašā sākumā, kad tika pateikts mūsu dzīvokļa īpašnieka vārds „Njebojša” mazliet ironiski likās "Kas nu mūs sagaida?!", zinot krievu valodu un asociējot to ar vārdu „nebaidies” (небось).

        Šīs nedēļas uzdevums mums - gatavot kartiņas, ko sūtīt ADP-Zid sadarbības partneriem ar apsveikumu Ziemassvētkos un laba vēlējumiem Jaunajā gadā. Kādas simts ir jāuztaisa. Pieaicinājām palīgos pazīstamākās meitenes un gan ar darbu tiksim galā. Labums, pavadīsim laiku mājās, uzliksim iedvesmai Ziemassvētku dziesmas un galvenais - nenāksim uz ofisu. :)

        Saprotu, ka Latvijā gaidat sniegu.. es šeit esmu sevi noskaņojusi, ka Podgoricā to neredzēšu, būs lietus sniega vietā. Būs jādodas uz valsts ziemeļiem sniegu skatīt.

        Ražīgu nedēļu un jau laicīgi domājiet par dāvanu iegādi un kartiņu sūtīšanu, lai nav jāpiedzīvo pirms svētku pēdējo dienu stress.