Nezinu cik jums būs interesanti lasīt šo garo sacerējumu. Kopumā man šķiet, ka nekas īpašs šobrīd šeit nenotiek, bet rakstīšana nezin kāpēc sanāk gara, varbūt tāpēc, ka vēlos, lai izskatītos, ka kaut kas tiek darīts.. Vēlos arī pieminēt visu, lai pašai pēc tam ir kur paskatīties, kas tad šeit ir sadarīts un kā gājis. Tad nu tā..
Nedēļas lielā vilšanās – sajūta, ka vispār neko nedarām, ka velti esam šeit. Nekādu īsti pienākumu. Sēžam lielākoties internetā un viss. Arī mūsu darbu vadītāja jau divas nedēļas ir seminārā un pārējiem īsti nav uzreiz ideju, ko ar mums darīt.
Tā kā par šo uzstājīgāk sākām runāt, tad nu ceturtdien tikām pie darba uzdevuma – pirmā projekta. Tā kā projekta iesniegšanas termiņš bija 16.oktobris un idejas atrašanai un projekta idejas uzrakstīšanai bija tikai viena ar pusi dienas, tad nu īsti pašas neticam, ka projekta ideju apstiprinās un tiksim nākamā kārtā. Bet darījām, lai parādītu, ka varam un ka mums ir idejas. Novembrī būs atbilde..
Nedēļas pārsteigums – mums nebūs valodas kursu. Izrādās līdzšinējā prakse ir bijusi, ka mentori ir tie atbildīgie, lai brīvprātīgie darbinieki apgūtu valodu. Tas bija pārsteigums mums visām un arī mentori nav par šo informēti.
Šo jaunumu nebija patīkami uzzināt, īpaši trešā mēneša vidū, ko pavadu šeit. Līdz šim sapratām, ka kursi netiek uzsākti, jo nekad neesam visas uz vietas, ir semināri, ir ceļojumi u.tml. Par šo pārsteigumu noteikti vēl nāksies parunāt organizācijā..
Tā kā mums internets ir jādala un tas nav īpaši ātrs dzīvoklī, atļaujos valodu pamācīties arī darba laikā. Īpaši šajā nedēļā.. Ja kādam ir interese, tad Serbu valodas pamatus var apgūt šeit http://www.serbianschool.com/
Nedēļas izklaides.
Galina aizbrauca uz semināru, kas notiek Maķedonijā pilsētā Bitola. Tā kā mums īsti darba vietā darīt nebija ko, ar Kasiu izdomājām, ka maksimāli jāaizpilda laiks ārpus ofisa. Lai vismaz ir kāda gandarījuma sajūta. Šajā nedēļā tas arī izdevās – visi vakari bija aizpildīti.
Pirmdiena: ciemos atnāca dzīvokļa saimnieka dēls ar savu draugu. Nekas īpašs, vienkāršs pļāpāšanas vakars.
Otrdiena: aizgājām uz Maķedonijas vēstniecības organizēto pasākumu. Pēc programmas bija paredzēts kamermūzikas koncerts, kurā tika atskaņoti Melnkalnes un Maķedonijas komponistu skaņdarbi. Šī koncerta daļa bija puslīdz baudāma. Puslīdz, jo.. Divas rindas aiz mums sēdēja solīdi ģērbušās dāmas, virs 50. Trīs no tām aktīvi izrādīja, cik viņām ir garlaicīgi – pļāpāja, smējās, klepoja un gremoja košļājamo gumiju. Es nebiju ko tādu gaidījusi no, pēc izskata, tik solīdām dāmām.
Par patīkamu pārsteigumu mums, bija arī koncerta otra daļa, kas nebija pieminēta programmā. Tajā uzstājās Maķedonijas tautas deju un mūzikas ansamblis. Publika ļoti atraisījās, īpaši tās dāmas, kurām koncerta pirmajā daļā bija garlaicīgi. Visaktīvākās tās kļuva, kad Vlatko Miladinovski dziedāja populāras Maķedonijas tautas dziesmas. Tad nu kopumā ieguvu pozitīvu lādiņu pēc koncerta.
Trešdiena: gājām uz Melnkalnes rokgrupas „Autogeni trening” koncertu. Neko daudz nepavadījām tajā, jo nevarējām izlemt vai iet iekšā vai nē (koncerts notika vienā klubā/ bārā). Kamēr tā domājām, pamanījām manu mentoru un viņa draugu. Tad nu koncerta vietā, vakaru pavadījām mājīgā kafejnīcā.
Ceturtdiena: Pļāpāšanas vakars ar žagariņiem, gan latviešu, gan poļu gaumē, un ar Melnkalnes vīnu. Viesi -mūsu mentori.
Piektdiena: aizgājām uz modernā baleta izrādi „Kad su žene imale krila” (Kad sievietei bija spārni).
Manā skatījumā tā nebija modernā baleta izrāde, man īsti nepatika, ir redzētas labākas izrādes.
Pirms izrādes gan mums tika garšīga šokolādes kūka. Mans mentors uzaicināja mūs uz restorānu, kurā strādā, to nogaršot. Mans mentors esot trešais vai ceturtais labākais pavārs Podgoricā, varbūt arī Menkalnē :)
Izrāde notika Melnkalnes Nacionālajā teātrī. Vienu dīvainu lietu ievērojām - mēs ar Kasiu bijām vienīgās, kas nodeva jakas garderobē, pārējie ņēma līdzi zālē un visu laiku turēja tās klēpī. Šo īpatnību arī Galina ievēroja, kad bija aizgājusi uz Melnkalnes simfoniskā orķestra koncertu, kas notika arī šajā teātrī.
Sestdiena: biju izgājusi iepirkties, sanāca veiksmīgi J
Kopumā gan brīvdienas pavadīju mierīgi, uzkrāju spēkus nākamai darba nedēļai.
Pieminēju jakas, jā, šeit arī ir iestājies rudens. Podgoricā gan pēc grādiem sola it kā siltu laiku un saulē tiešām ir silti, bet vējš, tas šeit ir spēcīgs - tad nu kopumā ir pavēsi, arī dzīvoklī jūtam caurvēju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru