Pirmās nedēļas dienas pagāja mierīgi, sēžot pie datora un lasot ziņas, kas notiek Latvijā un pasaulē. Kā nekā visu septembri pie interneta nebiju tā īsti pasēdējusi.
Trešdien mūsu kolektīvam pievienojās pajauns kaķis, dzīvojās līdz ceturtdienas pēcpusdienai. Laikam jau neviens pietiekami ar viņu nespēlējās, vairāk nerādās. Varbūt kad paliks vēsāks.. visi ļoti ceram, ka viņš atgriezīsies pie mums. Tā viņš snauda diendusu, kad mēs pārējie strādājām.
Ceturtdienas vakaru pavadīju vienā jaukā grāmatnīcā – kafejnīcā. Tajā vakarā bija arī koncerts - vijole, ģitāra un klavieres. Vieta un atmosfēra tiešām jauka, droši vien kļūs par vienu no manām mīļākajām kafijotavām. Varat to apskatīt http://www.karver.org/index.php?option=com_content&view=article&id=48&Itemid=56
Pavadīju tiešām jauku vakaru ar grāmatām un mūziku. Lielākā daļa grāmatu gan ir viņu valodā, labi, ja 30 bija angļu valodā un 3 krievu valodā. Bet tas netraucēja apskatīt viņu klāstu.
Lai arī ikdienā cenšos vienmēr teikt Melnkalniešu valoda, nevis Serbu valoda, tomēr dažreiz sanāk aizmirsties. Tā arī sanāca grāmatnīcā. Pārdevēja man laipni norādīja (labi, ka ar smaidu), ka šajā valstī runā Melnkalniešu valodā. Pēc būtības valodas atšķiras ļoti maz. Melnkalniešu valoda ir ļoti jauna (valodas apraksts atrodams wikipedia), tās alfabētā ir par diviem burtiem vairāk kā Serbu alfabētā. Tomēr pareizi būtu jāsaka, ka valoda pēc būtības ir „Melnkalniešu – Serbu, Horvātu un Bosniešu valodas” dialekts. Tas laikam tāpēc, lai visām pusēm būtu labi.
Arī rakstībā vienotas pieejas nav, rakstos katrs, kā vēlas un kā ērtāk. Skolā māca rakstīt gan kirilica, gan latīņu burtiem.
Mums tika iegādātas pirmās mācību grāmatas, lai apgūtu valodu. Vārda tiešā nozīmē Ābeces jeb Буквар. Es vismaz nezinu kā tagad man mācīties J Ieskats:
Vēl viena interesanta lieta par šejieni. Īsti nezinu vai var attiecināt uz visām Balkānu valstīm, bet uz Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu noteikti. Šo uzzināju seminārā. Tika skaidrots, kāpēc informācijā par iedzīvotāju tautību ir arī sadaļa „musulmanis”, jo tā ir ticība, nevis tautība. Tas esot tāpēc daļa šeit dzīvojošo sevi neuzskata ne par Bosniešiem, ne Turkiem, bet par musulmaņiem gan.
No piektdienas mums dzīvoklī ir internets, bet diemžēl mobilais. Šavks, bet nu laikam jāpriecājas, ka kaut kāds. Caur skypu grūti papļāpāt, tikai parakstīties varam. :(
Izrādās, ka mūsu dzīvoklī netiks vilkts parastais internets, jo vajag stacionāro telefonu. Problēma ir tajā, ka uz dzīvokli jau esot trīs telefona numuri, bet nevienam no tiem nav un arī netiks nomaksāts rēķins. Nezinu gan, cik tai stāstā ir taisnības, bet tāds nu mums tika izstāstīts. :)
Protams, piektdien notika nozīmīgs futbola mačs: Melnkalne – Anglija. Spēle norisinājās Podgoricā. Rezultāts 2:2, par ko melnkalnieši bija ļoti priecīgi un azartiskākie svinēja šo rezultātu visu nakti.
Vēl viens nozīmīgs piekdienas notikums -
pirmais rudens lietus. Rudens tomēr atnāk arī pie mums. Tā visu nedēļu pa dienu pieturējās pie 29°C, tad brīvdienās esošais vēsums, tikai + 16°C, pilnīgi izsita no sliedēm. Nesapratu, ko ģērbt mugurā, ejot ārā. :) Laika apstākļi mazliet palīdz justies kā mājās J
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru