Sākšu ar to, ka esmu tikusi pie mentora. Tiem, kas nezina, mentora galvenie pienākumi pēc teorijas ir sekojoši - sadraudzēties ar brīvprātīgo, palīdzēt viņam iekļauties vietējā sabiedrībā, iepazīstināt ar cilvēkiem, izklaides vietām, palīdzēt pārvarēt kultūršoku, risināt konflitus, ja tādi ir, motivēt brīvprātīgo darbinieku, atbalstīt to, dot padomus utt.. vispār censties darīt visu, lai brīvprātigais darbinieks justos labi valstī, kurā viņs ir ieradies.
Cik esmu dzirdējusi ir dažādi stāsti par to, ka brīvprātīgie ir gan apmierināti, gan neapmierināti ar savu mentoru, citi vispār ar viņu netiekas. Kā klāsies man, to rādīs nākotne. Es ceru, ka viss būs labi :)
Pirmā kopīgā izklaide jau ir bijusi, viņš noorganizēja un aizveda mani un Kasiu izbraukt ar laivu pa Taras upi.
Tas bija gan jau pagātnē, pagājušajā svētdienā, t.i., 2.oktobrī, bet gribējās jums vispirms izstāstīt, par to kā man gāja septembrī pirms oktobra notikumiem. :)
Izbrauciens ar laivu pa Tars upi notika netālu no pilsētas Žabljak. Laika apstākļi bija jauki, lai arī brīžiem bija vēsi, saules siltums tomēr ņēma virsroku. Cik tagad saprout noķērām pēdējo silto dienu Žabljak, jo tā esot Melnkalnes aukstākā vieta. Vakardienas laika apstākļi tur, kas solīti - naktī pat 0 grādu, dienā līdz max 6 grādiem C.
Pašā upē ūdens bija tik daudz, lai būtu labs brauciens, mums iesācējām. :) Bija jau arī tādas bīstamākas vietas, bet ļoti veiksmīgi tikām galā.
Pievienoju ir video ar vienu no brauciena brīžiem. Šī ir viena no mierīgākajām krāču pārvarēšanas vietām, kurā atļāvos nepalīdzēt airēšanā. Straujākajās un arī skaistākajās vietās diemžēl bilžu nav, jo bija jāairē, jo negribēju būt pie vainas, ka laiva uzskrien kādam akmenim.
Es pie Eiropas īsākās upes - tikai 174 m gara.
Video ar Tara tiltu fonā.
Pēc izbrauciena ar laivu tikām pie pusdienām. Protams, mums bija arī jāsasildās, un tas notika ar plūmju rakijas palīdzību. :)
Pusdienas mums tika pasniegtas grandiozas, protams, pārēdāmies, bet tāpat bijām nepieklājīgi un neapēdām visu. Mums tika piedāvāta ļoti garšīga dārzeņu zupa, čevapi, cepta vistas fileja, salāti, mājās gatavoti divu veidu sieri - viens līdzīgs Feta seram, otrs kajmak. Kajmak ir viens no Melnkalnes nacionālajiem ēdieniem. Veikalā arī var iegādāties, rūpnieciski ražotais ir garšīgs, bet nav īsti nacionāls. Otrs veikalā nopērkamais ir līdzīgs tradicionālajām, bet tas nav īsti garšīgs, vai arī man nav izdevies nopirkt garšīgu. BET tas kajmaks, ar ko mūs cienāja tajās mājās, bija tiešām ļoti garšīgs, laikam laba saiece. :)
Izbrauciens ar laivu palīdzēja izvēdināt galvu pēc saspringtā nedēļu garā semināra, tika atgūts spēks jaunai darba nedēļai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru