Parlaments

        Šeit vēl joprojām ir skaists un silts rudens. Vakari gan ir vēsi, bet pa dienu saule ļoti silda. Arī tagad rakstot šo ziņu varu sēdēt pie atvērta loga un baudīt siltu rudeni :) Kā arī ir parkā ir netipiski zaļa zāle, kā pavasarī un zied alpu vijolītes.

        Pagājušā nedēļa nebija notikumiem bagāta. Galvenais notikums bija piektdien, kad organizācija gāja uz Melnkalnes parlamentu uzstāties ar prezentāciju. Tika prezentēts projekts "Democratic workshops", kuru organizācija vēlas realizēt. Projektā paredzēts neformāli apmācīt bērnus un jauniešus, kas ir demokrātija.

Bija konkursa pēdējā kārta un cīnījāmies ar vēl vienu organizāciju par ko diemžēl neviens neko nezināja teikt. Žūrijā bija parlamenta un vienas vācijas bankas, kas piešķir naudu projektam, locekļi. Prezentācija notika angļu valodā.

Tad nu man visā lielajā prezentācijas laikā tika atvēlētas 2 - 3 minūtes. Man vajadzēja pastāstīt par brīvprātīgo darbu un manu pieredzi. Beigās saīsināju savu sakāmo un runāju labi ja minūti, jo bijām jau pārsnieguši mums atvēlēto laiku.

Tomēr, no skatītāju rindām skatoties un pēc manas pašsajūtas, es biju pati mierīgākā no mums visiem. Tie, kas mani pazīst, zina cik ļoti uztraukti es parasti uzstājos :) Šoreiz bija uztraukums, bet ne tik liels kā parasti. Es ļoti ceru, ka ar uzstāšanās uztraukums man iet arvien mazumā..

         Pēc pasākuma devāmies uz Nikšic. Kā mums tika pastāstīts tur tiek atklāta vienas pazīstamas meitenes izstāde. Protams, mums taču viņa ir jāatbalsta :) Izrādījās gan, ka ne tikai viņas izstāde ir, bet vairāku jauno mākslinieku, bet tomēr pabijām citā vidē..
Izstādes atklāšana noslēdzās ar dzejas lasīšanu un dziesmām. Diemžēl šo poēziju pavadīja cigarešu dūmu un alus smārds. Tad nu nebaudiju to vakara daļu.
Kā jau izstādes atklāšanā bija gan dzērieni gan uzkodas. Uzkodās bija Priganicas - Melnkalniešu deserts, kas pagatavots no kviešu miltiem. Tiek gatavots vārot eļļā, kā pončikus. (tie kas zina, mana vecmamma gatavo mīklas pončikus - tā pat izskatās, vienīgi nedzaudz citādāk garšo). Priganica lielākoties tiek ēsta ar medu, vai sieru, bet NE ar abiem kopā - tā tika uzsvērtrs. Tad, kad pateicu, ka man garšo ar sieru un medu kopā, saņēmu izbrīnītus un pārsteiktus skatienus. Viņiem siers ir diezgan pasāļs un ar saldu medu neiet kopā, bet man gan garšo :)
(Priganica recepti skatīt šeit http://paulaerbay2.wordpress.com/2011/04/01/perfect-priganice/ )
Izstādes telpas un pati izstāde bija maza, cilvēku daudz neietilpa. Bet tie paši bija ļoti ieinteresēti mūsos. Tikām gan iepazīstinātas ar pēc iespējas viesiem, bildētas arī. Mazliet pardaudz, bet laikam tā pieņemts.

        Citādi - cenšos apgūt Serbu valodu, pēc materiāliem, kurus pati atradu. Vēl mums tika iedoti materiāli Horvātu valodas apguvei. Cerams, ka beigās tomēr pratīšu Melnkalniešu valodu. :)  

Jauku nedēļu!