Kopumā oktobra beigas noslēdzās ļoti mierīgi un labi, bet ar pārdomām par to, ka nu jau trešais mēnesis šeit ir pagājis - laiks ir paskrējis, man negaidīti, ļoti ātri.
Bez tā, ka ceturdienas vakarā devos uz Prištinu, trešdien aizgāju uz teātra izrādi. Izrāde Škrtac (latviešu valodā Sīkstulis) pēc Jean-Baptiste Poquelin Molière lugas motīviem.
Izrāde vietējā valodā, doma viegli uztverama un saprotama, tad nu izrādi baudīju :) Diemžēl visus jokus gan nesapratu, bet tomēr.. :) Galvenais, kāpēc šo izrādi apmeklēju, bija tas, ka teātra trupā spēlēja aktieri ar redzes traucējumiem. Ja to nezinātu, pat īsti nepateiktu.. Sīkāk par izrādi un teātra trupu skatiet šeit http://www.novizivot.hr/#/en/shows/
Priština un tas ko tur darīju.
SAVA SCI grupā pārstāvēju savu organizāciju. Cik nu pārstāvēju :) - mans galvenais uzdevums bija klausīties un to arī ļoti labi izpildīju.
Lielākais ieguvums man bija satikt citu NVO pārstāvjus, kas darbojas Balkānu reģionā. Redzēju ar ko citi nodarbojas.
Visu delegāciju uzņēma divas organizācijas Balkan Sunflowers un GAIA. Informāciju varat atrast šeit
Iesaku noskatīties īsfilmas GAIA mājas lapā zem nosaukuma "Plementina youth channel proudly presents!" Apskatītas gandrīz visas problēmas ar ko saskaras iedzīvotāji pilsētā Plementina.
Plementīna ir divas daudzdzīvokļu mājas, kurās izmitināti čigāni. Kā mums tika izstāstīts, to problēmas ir tādas pašas kā apskatītas filmā Paradise Hotel http://www.eastsilver.net/en/east-silver/news/paradise-hotel-won-the-fipresci-award-at-thessaloniki-1488 Ši filma saprotu sacentās par vienu balvu ar mūsu pašu Latvijā uzņemto filmu Ģimenes instinkts.
Vēl viena lieta - skolas Albāņu bērniem un Serbu bērniem atrodas blakus, bet viņi savstarpēji nekontaktējas viens ar otru.
Tika minēts piemērs, ka arī Maķedonijā tā esot, vismaz vienā vietā. Skola ir viena, ieejas divas. Pagalmā siena. Vieniem stundas sākas 7:00 otriem 7:20. Tad nu Maķedoniešu bērni nesatiek Albāņu bērnus un konfliktu nav. Interesanta pieeja problēmu risināšanai.
Vēl, kopīgi noskatījāmies filmu The Weight of Chains, skatīt http://www.weightofchains.com/, mazliet sarkastiska filma par to kā tika sadalīta Dienvidslāvija.
Kā viens no skatītājiem izteicās - puse no faktiem pat ir patiesība. Man gan ir gūti spriest, bet loģiski spriežot, nevienai tāda rakstura filmai nevar ticēt par visiem 100%. Noskatieties un spriediet paši. Vietējiem šī filma patika no tā viedokļa, ka sarkatiska un viņi varēja pasmieties par saviem bijušajiem līderiem. Man tik jautri nebija, bet tas ir saprotami. :)
Mazas atkāpes:
Pārstāvis no Maķedonijas ar sajūsmu stāstīja, cik garu dienu pieredzējis vasarā Igaunijā, ka saulriets bijis trīs stundas. Ar smaidu klausījos :) šeit tiešām saulriets ir ātrs un arī dienas vasarā īsākas, kā pie mums.
Autobusa konduktors īsi pirms Prištinas sāka vākt pa autobusu braucēju atstātos papīrus un pudeles. Es laikam biju vienīgā, kas tajā braucienā, atkritumus biju salikusi tiem paredzētajā vietā - plastmasas maisiņā, kas pakārts pie krēsla. Par to es izpelnījos viņa sajūsmas pilno SUPER!
Autobusa konduktors īsi pirms Prištinas sāka vākt pa autobusu braucēju atstātos papīrus un pudeles. Es laikam biju vienīgā, kas tajā braucienā, atkritumus biju salikusi tiem paredzētajā vietā - plastmasas maisiņā, kas pakārts pie krēsla. Par to es izpelnījos viņa sajūsmas pilno SUPER!
Kā tūrists tiku protams mazliet arī pačakarēta. Brauciens no autoostas uz organizācijas mītni notika naktī, jo iebraucu īsi pirms četriem no rīta. Tiku pie pēdējā pieejamā takša, kas izrādās, bija privātais, tāpēc čekus neizsniedz. Bez čeka man netiek atgriezta ceļa nauda, bet organizācijas "naudas maka turētājs" bija ļoti saprotošs un izdomāja, kā kompensēt man šos zaudējumus. Par ceļu no manis tika prasīti 5eiro, labi, ka mani sagaidīja vietējā meitene, kas viņus, tā sakot pasūtīja, un neatļāva man maksāt vairāk kā 3eiro.
Tā arī bija vienīgā reize, kad tiku piečakarēta, ja tiku vēl kādu reizi, tad to neesemu pamanījusi. :)
Doties atpakaļ uz Podgoricu biju plānojusisvētdienas pēcpusdienā. Tomēr izlēmu un man tika dota atļauja palikt līdz pirmdienas pēcpusdienai. Tas tāpēc, ka darba grupas sanāksmes norisinājās visu dienu un vakari bija tumši, lai apskatītu pilsētu. Tas nu būtu muļķīgi neizmantot iespēju, kad ceļa nauda apmaksāta, neapskatīt pilsētu.
Doties atpakaļ uz Podgoricu biju plānojusisvētdienas pēcpusdienā. Tomēr izlēmu un man tika dota atļauja palikt līdz pirmdienas pēcpusdienai. Tas tāpēc, ka darba grupas sanāksmes norisinājās visu dienu un vakari bija tumši, lai apskatītu pilsētu. Tas nu būtu muļķīgi neizmantot iespēju, kad ceļa nauda apmaksāta, neapskatīt pilsētu.
Pati Priština man īsti negāja pie sirds - vienkārša, pelēka pilsēta. Nav daudz arhitektūras ko skatīt, bet ir pieminekļi, lielākoties varoņiem, tai skaitā Bilam Klintomam. Brīvības statuju neizdevās nobildēt, jo tumsa bija, bet varat to redzēt filmā, ko pieminēju.
Grūtības pilsētā sagādāja tikai teikt "Paldies" albāniski, nevis serbiski.
Apskatīju pilsētu un iegriezos divos muzejos - Ethnological museum un Museum of Kosovo. Pirmajā biju vienīgā apmeklētāja tajā brīdī, tad nu personiski tiku iepazīstināta ar muzeja ekspozīciju :) Otrajā informācija bija tikai Albāņu valodā, tad nu ātri izskrēju tam cauri.
Priština bildēs
Priština bildēs
Pusdienas laiks - kafijas pauze
NEWBORN - Amerikas dāvana Kosovai
Haloween`a pēcpusdiena
Bils
Bils
Mazliet no Albāņu pilsētas dzīvojamās mājas (ap16.gs.)
Ieskats tautas tērpos
Tā kā no Prištinas atgriezos otrdien agri no rīta ap pulkstens trijiem, izlēmu, ka man nepieciešams miegs un atpūta pēc šī ceļojuma, otrdien darbā nebiju :)
P.S. Šeit vēl ir pasakaini saulains un silts rudens. Tikai pāris dienas izrādās aukstums bija. :)
Lai jauks rudens!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru